Ticības apliecinājums:

Es ticu uz Dievu, visvareno Tēvu, debesu un zemes Radītāju,

un uz Jēzu Kristu, Viņa vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ir ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris un apbedīts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēž pie Dieva, visvarenā Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.

Es ticu uz Svēto Garu, svēto katolisko Baznīcu, svēto sadraudzību, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu.

Āmen.

Mēs visi apzināmies, ka Dieva Dēlam ir māte - Marija. Vienkāršā veidā Baznīcas ticības pamatā ir tas, ka Marija norāda mums uz Jēzu.

Katoļi godina Vissvētāko Māti, bet nepielūdz viņu. Katoļu Baznīcas katehisms (oficiālā Baznīcas mācība) māca, ka pielūgsme (jeb adorācija) ir domāta vienīgi Dievam. Katoļi, kā arī pareizticīgie un dažas vecākās protestantu grupas godina Mariju un svētos. Marija tiek godināta, jo viņa ir pilna paša Dieva dzīvības un mīlestības, Dieva žēlastības (Lk.1:28). Marija pēc savas brīvas gribas teica “jā” Dieva gribai un deva pasaulei cilvēces Glābēju, Jēzu Kristu. Marija ir izcils piemērs, jo Dievs viņu ir darījis par diženu, viņa atspoguļo Kristus gaismu, un viņas dvēsele cildina Kungu (Lk.1:46). Tāpēc jau kopš kristietības pirmsākumiem Marija ir kristiešu godināta un mīlēta.

Jēzus mīlēja un cienīja savu māti, un tādēļ arī mēs mīlam un cienām viņu.

Priestera skaidrojums: Marijas godināšana ir cieņa.

Bībele: Lūkas 1:35 – "Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstā spēks tevi apēnos; tādēļ arī svētais, kas dzims, tiks saukts Dieva Dēls." (JRT 2024)

Katehisms: 971. pants – "Marija nav pielūgta kā Dievs, bet kā Dieva Māte, kuru mēs godājam kā Viņa īpašo kalponi."

Katoļi tic, ka pāvests ir Dieva kalps un Kristus pārstāvis uz zemes, kurš turpina apustuļa Pētera uzdevumu vadīt Baznīcu. Viņš nav Dieva aizvietotājs, bet gan vienotības un ticības sargs, ko Baznīca izvēlējusies šai atbildīgajai kalpošanai.

Priestera skaidrojums: Pāvests ir tāds kā garīgais vadītājs, kas kalpo, lai stiprinātu un sargātu Baznīcu no maldiem.

Bībele: Mateja 16:18 - "Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu."

Katehisms: 881. pants – "Pāvests ir Kristus vietnieks, kura uzdevums ir pasludināt un aizsargāt ticību."

SAKRAMENTI

Gadsimtu laikā, tāpat kā Sv. Rakstu kanons un ticības mācība, Baznīcā ir atzīti Sakramenti. Sakramenti ir Kunga Jēzus iedibinātas redzamas zīmes, ar kurām saņemam Dieva žēlastības. Tos iedibināja pats Kungs Jēzus, pateicoties Svētajam Garam, kas ieved Baznīcu “visā patiesībā” (Jņ 16,13).

7 sakramenti skar visus svarīgākos brīžus kristieša dzīvē: caur tiem mēs piedzimstam ticības dzīvei, pieaugam tajā, caur tiem tiekam dziedināti un saņemam sūtību.

Sakramentus var iedalīt trīs kategorijās:

SAKRAMENTI, KAS IEVADA KRISTĪGAJĀ DZĪVĒ:

Kristības sakraments

Iestiprināšanas sakraments

Euharistijas sakraments

SAKRAMENTI, KAS DZIEDINA:

Gandarīšanas sakraments

Slimnieku svaidīšanas sakraments

SAKRAMENTI, KAS KALPO TICĪGO KOPĪBAI UN SŪTĪBAI:

Ordinācijas sakraments

Laulības sakraments

1. KRISTĪBA

Kristības sakraments atbrīvo no iedzimtā grēka un no visiem citiem grēkiem, padarītiem pirms kristības. Tiek uzskatīts, ka visvajadzīgākais ir Kristības sakraments, tāpēc, ka bez kristības cilvēks nevar pieņemt citus sakramentus.

Zīmes: ūdens, kas tiek liets uz galvas un saka vārdus: (kristāmā vārds) es tevi kristu Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā.”

Kristības ir vārti uz Baznīcu un ilgstošas ​​kopības ar Dievu sākums (sal. Youcat 194).

Mūsu dzīvē tiek atvērta jauna lappuse, kristība nodibina ārkārtīgi spēcīgu garīgu saikni ar Dievu, mēs pieņemam identitāti būt par Viņa bērniem, par Kristus brāļiem un māsām. Kristības sakraments dāvā neskaitāmas žēlastības.

Vai jākristas bērnībā vai pieaugušā vecumā?

Ņemot vērā kristības sakramenta svarīgumu un tā iedarbīgumu, būtiski ir kristīt bērnus jau agrīnā vecumā. Pārlasot svēto dzīves aprakstus, redzam, ka daudzi no viņiem ir tikuši kristīti jau savā piedzimšanas dienā! Katoliskajā tradīcijai normāla prakse ir nokristīt bērnu līdz gada vecumam.

Kristot mazus bērnus, nav nepieciešama īpaša katehēze vai sagatavošanās. Šajā gadījumā atbildība par bērna tālāko izaugsmi ticībā ir jāuzņemas vecākiem un krustvecākiem.

2. IESTIPRINĀŠANAS SAKRAMENTS

Tas ir sakraments, kas cilvēku stiprina ticībā un dod Svētā Gara dāvanas:

1) gudrība,

2) saprāts,

3) padoms,

4) stiprums,

5) zināšana,

6) dievbijība,

7) Dieva bijāšana.

Iestiprināšanas sakramenta saņemšana ir nepieciešama, lai Kristības žēlastība sasniegtu savu pilnību. Ja Kristībā mēs piedzimstam pārdabiskajai dzīvei, tad Iestiprināšanā tiekam tajā stiprināti.

“Jo, ko Dievs ir sūtījis, Tas runā Dieva vārdus, jo bez mēra Viņš dod Savu Garu.” ‭‭Jāņa‬ ‭3‬:‭34‬

Iestiprināšana patiešām iespiež dvēselē neizdzēšamu zīmi - "zīmogu", kas liecina par to, ka Kristus ir apzīmogojis kristieti ar sava Gara zīmogu, ietērpjot viņu spēkā no augšienes, lai šis cilvēks būtu Viņa liecinieks. Šis "zīmogs" (lat. character ) pilnveido Kristībā saņemto ticīgo kopējo priesterību, un "iestiprinātais saņem spēku apliecināt Kristus ticību atklāti, kā pildot kādu svarīgu pienākumu (KBK 1285; 1302-1305).

Kas man jādara, lai saņentu Iestirpināšanu?

Ja esi kristīts un bez nāvīga grēka, tad pēc savas sirds sagatavošanas un apņēmīgas izvēles vari saņemt Iestiprināšanas Sakramentu! To var saņemt tikai vienu reizi.

Pirms Iestiprināšanas sakramenta saņemšanas jāsatiekas ar priesteri, lai saņemt apliecinājumu ar zīmogu, kas ļauj pieņemt šo sakramentu.

Iestiprināšanas sakramentu piešķir bīskaps.

Kā tas notiek?

Attiecīgajā dienā jāpiedalās bīskapa vadītajā Sv. Misē un pēc sprediķa jānostājas kopā ar citiem kandidātiem, turot rokās priestera izsniegto atļauju. Krustvecākam jānostājas aiz kandidāta uzliekot viņam roku uz pleca.

Iestiprināšanas rita būtiskākā daļa ir kristītās personas pieres svaidīšana ar svētīto hrizmu (eļļu), roku uzlikšana un vārdi: “Saņem Svētā Gara dāvanas zīmi.”

Sakramenti ir pestīšana tiem, kas tos pieņem godīgi, bet sods tiem, kas tos izmanto nepareizi. Sv.Augustīns

3. VISSVĒTĀKAIS ALTĀRA SAKRAMENTS

Jeb Euharistija ir Kunga Jēzus Kristus īstā Miesa un Asinis zem maizes un vīna zīmēm. Šo sakramentu sauc par Vissvētāko Sakramentu tāpēc, ka tanī ir apslēpts pats svētuma devējs, Kungs Jēzus Kristus.

Vai zini, kad tas tika iedibināts?

Lielajā Ceturtdienā, kad Jēzum un viņa mācekļiem bija pēdējās vakariņas.

Kungs Jēzus iedibināja Vissvētāko Altāra Sakramentu tā:

1. Viņš ņēma maizi, svētīja to un deva saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana Miesa.”

2. Tad Viņš ņēma biķeri ar vīnu, svētīja to un sacīja: “Dzeriet visi no tā, jo tās ir manas Asinis”

3. Pēc tam Viņš pavēlēja apustuļiem: „Dariet to, mani pieminēdami.”

Šeit arī Kungs Jēzus deva saviem apustuļiem varu pārvērst maizi Viņa Miesā un vīnu Viņa Asinīs.

Tas var šķist ļoti abstrakti, bet tādēļ Baznīcas pamatpatiesība ir, ka: “Svētā Mise ir bezasiņu Jaunās Derības upuris, kurā Kungs Jēzus ar priestera rokām pats sevi par mums upurē Debesu Tēvam.” Tas nav vajadzīgs Dievam Pašam, bet mums, tā ir atpirkšanas maksa par mūsu grēkiem!

No maizes un vīna pēc pārvēršanas Kunga Jēzus Miesā un Asinīs paliek tikai zīmes: garša, izskats un veids.

Lai cienīgi pieņemtu Vissvētāko Sakramentu, jāsagatavo dvēsele un miesa. Īsi pirms Vissvētākā Sakramenta pieņemšanas jāuzmodina savā sirdī ticība, cerība un mīlestība.

Pirms Komūnijas nometies ceļos un, kad priesteris paceļ Vissvētāko Sakramentu, kopā ar citiem ir jāsaka: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāktu pie manis, bet saki tikai vārdu, un mana dvēsele kļūs vesela.” Kad priesteris sniedz Sv.Komūniju, saka: “Corpus Christi” (t.i., Kristus Miesa), ir jāatbild: “Amen” un jāatver mute, lai saņemtu dievmaizīti (uz mēles). Pēc Komūnijas laiku var pavadīt lūgšanā.

Svētais Hosemarija Eskriva ir teicis: “Kad kāds saka, ka Mise ir pārāk gara, es viņam atbildu: ”jo tava mīlestība ir parāk īsa”.”

4. GANDARĪŠANAS SAKRAMENTS

Vēl sauktas par izlīgšanas (jeb grēksūdzes) sakraments ir:

Grēku piedošanas sakraments

personiska tikšanās ar žēlsirdīgo un mīlošo Tēvu, kurš, mīlot mani, sūtīja pasaulē savu Dēlu un tagad aicina mani atgriezties;

raudzīšanās uz savu dzīvi Jēzus krusta un augšāmcelšanās gaismā un Viņa dziedinošās mīlestības pieredze;

To arī iedibinājis Jēzus, pēc savas augšāmcelšanās, kad Jēzus sacīja apustuļiem: “Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiks piedoti, kam jūs tos aizturēsiet, tiem tie tiks aizturēti.” Tā Kungs aicinājis prieteris, bīskapus autoritāti piedot grēkus.

Atceries!

Nav tāda grēka, ko Dievs nevarētu piedot! Dievs vienmēr ir stiprāks par vislielāko cilvēcisko vājumu. Viņš vēlas ienākt mūsu dzīvē, lai to dziedinātu, pārveidotu un svētdarītu.

Ļoti svarīgi, kad esi sapratis, ka esi kļūdījies, jūti smagumu uz savas sirds, atzīties Dieva priekšā un lūgt piedošanu. 5 grēku sūdzēšanas jeb bikts daļas:

1) jāizmeklē sirdsapziņa,

2) jānožēlo savi grēki,

3) nopietni jāapņemas laboties,

4) jāizsūdz savi grēki,

5) jāizpilda uzliktais gandarījums.

“Kad mēs ejam uz grēksūdzi, mēs nesakām Dievam to, ko Viņš vēl nezina, un mēs Viņam neparādam to, ko Viņš vēl neredz. Mēs dāvinām Viņam kaut ko, kas Viņam vēl nav: savu salauzto sirdi.” Priesteris Maiks Šmits

Nāvīgs (smags) grēks

Tiek izdarīts tad, kad labprātīgi un apzināti izvēlamies rīcību, kas ir pilnīgi pretēja dievišķajam likumam un cilvēka dzīves galamērķim.

Ikdienišķš - tiek izdarīts tad, ja grēka sastāvs nav smags, mūsu rīcība neatbilst morāles likumam, bet tā nav bijusi apzināta.

No kā ir atkarīga laba grēksūdze?

No Svētā Gara, jo Viņš iedvesmo mūsu gribu iet atgriešanās ceļu. Tu tajā brīdī vari būt godīgs, patiess pret sevi un Dievu. Un tieši tas ir pats skaistākais garīgajā dzīvē jaunietim.

Pirms grēksūdzes ir ļoti nozīmīgi izmeklēt un apzināties savus grēkus un lūgt Sv.Garu, lai Viņš palīdz gan atklāt tos, gan doties izsūdzēt grēks.

Šeit vari izlasīt sirdsapziņas izmeklēšanu, kas palīdzēs Tev apjaust grēkus…http://piltenesiecirknis.lv/box/files/sirdsapzias_izmeklanas_jautjumi.pdf

Grēksūdzes formula:

Kad būsi piegājis pie biktskrēsla, priesteris tevi svētīs ar krusta zīmi. Reizē arī sevi apzīmē ar krusta zīmi un tad uzrunā priesteri ar katoļa sveiciena vārdiem: “Lai top slavēts Jēzus Kristus!”

(Pēc tam saki): “Pēdējo reizi biju pie grēksūdzes (kad?). Vislabo Dievu esmu apvainojis ar šādiem grēkiem.” (tad pazemīgi un droši nosauc savus grēkus un beigās saki):

“Vairāk grēkus neatceros, visus savus grēkus nožēloju, apņemos laboties un lūdzu grēku piedošanu.” Pēc tam klausies, ko tev saka priesteris.

Vairāk par Grēksūdzes sakramentu lasi https://katolis.lv/gandarisanas-sakraments/

5. SLIMNIEKU SAKRAMENTS

Slimnieku sakraments ir Kunga Jēzus iedibināts sakraments, kas mūs stiprina pēdējā mūsu dzīves brīdī pret kārdināšanu, dzēš grēka vainas vai atgriež veselību.

Šo sakramentu var pieņemt ikviens katolis, kas ir smagi slims. Šo sakramentu var pieņemt vienā un tanī pašā slimībā vienu reizi.

“Vai jūsu vidū ir kāds nevesels? Lai viņš aicina Baznīcas priesterus un lai tie aizlūdz par viņu, svaidīdami viņu ar eļļām Kunga vārdā. Ticības pilna lūgšana slimnieku glābs, un Kungs viņu piecels. Un ja būtu grēkojis, tad grēki viņam tiks piedoti.” (Jk 5,14-15)

Evaņģēlijs, kā arī apustuļa Jēkaba vēstule, rāda, kā Kristus ir rūpējies par slimajiem, pavēlot arī saviem ticīgajiem darīt tāpat. Tāpēc Baznīca, darbodamās caur saviem priesteriem, slimniekus arvien ir svaidījusi ar sv. eļļām un savās lūgšanās novēlējusi viņus Kungam, lai viņš tos pieceļ un glābj (sal. Jk 5,14-16).

6. PRIESTERĪBA

Priesteru uzdevums ir palīdzēt attīstīt visu kristiešu Kristības žēlastību. Tas ir viens no līdzekļiem, ar kuru Kristus nemitīgi ceļ un vada savu Baznīcu.

Priesterība jeb Ordinācija ir Jēzus Kristus iedibināts sakraments, kas dod varu upurēt Svēto Misi, piešķirt Svētos sakramentus un mācīt ticības un tikumības lietās.

Šo sakramentu var piešķirt tikai bīskaps. Tā būtiskais rits ir roku uzlikšana kopā konsekrācijas lūgšanu.

Cilvēka dzīvē nav nekā skaistāka un aizraujošāka par to, kā iepazīt un īstenot Dieva dāvāto aicinājumu – nest Labo Vēsti pasaulē. Arī šodien Dievs turpina meklēt tos, kuri liecinātu par Viņa diženumu un mīlestību, par atbrīvošanu no grēka un ļaunuma varas.

Vai zini, ko mācās Garīgajā Seminārā? Tur 6 gadu garumā visi, kas vēlas pildīt svēto aicinājumu, studē un rūdās kļūt par garīgi sagatavotiem priesteriem Katoļu Baznīcā!

https://garigais.lv

Uzņemšana ir augustā!

7. LAULĪBA

Laulība ir Kunga Jēzus iedibināts sakraments, kas vīrietim un sievietei, kuri apsola viens otram mīlestību, dod tiesības uzsākt ģimenes dzīvi, dod žēlastību saticīgi dzīvot un dievbijīgi audzināt bērnus.

Priesteris vai diakons Baznīcas vārdā pieņem laulāto piekrišanu un sniedz tiem Baznīcas svētību. Laulība tiek noslēgta vismaz divu liecinieku klātbūtnē. Laulības pamatā ir laulības slēdzēju savstarpējā piekrišana, tas ir vēlēšanās sevi dāvāt viens otram pilnīgi un galīgi, ar mērķi dzīvot uzticībā un auglīgā mīlestības derībā.

Derīgi noslēgta laulība ir nešķirama.

Ja tomēr ir grūti dzīvot kopā, vīrs un sieva var dzīvot atsevišķi, bet ne viens, ne otrs nevar precēties ar kādu citu.

Tie, kuri kopā dzīvo tikai ar dzimtsarakstu nodaļas sarakstīšanu, nevar tikt pielaisti pie svētajiem sakramentiem, kamēr nebūs salaulāti Baznīcā.

Šķīstītava ir Dieva žēlastības un mīlestības vieta, kur dvēsele tiek dziedināta, atbrīvota no grēka paliekām, no egoisma un pieķeršanās radītām lietām, lai spētu stāties Dieva priekšā svētumā un mīlestībā. Tas ir process, kas dvēseli sagatavo pilnīgai vienotībai ar Dievu. Tā ir pārejoša attīrīšanās vieta dvēselēm, kas nomirušas Dieva žēlastībā, bet vēl nav pilnīgi šķīstītas, lai ieietu debesu godībā. Tā ir Dieva mīlestības dāvana, lai dvēsele kļūtu pilnīgi tīra.

Priestera skaidrojums: Šķīstītava ir līdzīgs garīgs "attīrīšanas" stāvoklis, kad cilvēks ir pie Dieva žēlastības, bet vēl nav pilnīgi sagatavots mūžīgai dzīvei.

Bībele: 1. Korintiešiem 3:15 – Ja kāda darbs sadegs, viņš cietīs, tomēr tiks izglābts, bet kā caur uguni. (JRT2024)"

Kateheisms: 1031. pants – "Šķīstītava nav vieta, kur cilvēki cieš mūžīgi, bet vieta, kur tie tiek attīrīti, lai varētu iemantot mūžīgo dzīvību."

Priesteru celibāts attiecas uz Rietumu Katoļu Baznīcu. Tas ir brīvprātīgs lēmums, kuru pieņem priesteri, lai pilnībā koncentrētos uz kalpošanu Dievam un Baznīcai. Baznīca to uzskata par īpašu izvēli, kas ļauj pilnībā veltīt sevi garīgajiem pienākumiem. Austrumu katoļu baznīcās pastāv precēti priesteri. Tas nav pretrunā ģimenes vērtībām, bet tā ir izvēle, kā kalpot Dievam, nesaskaroties ar laulības saistībām.

Priestera skaidrojums: “Katoļu priesteri ir izlēmuši būt vieni, bez sievām un tā kalpot Dievam. Cilvēks, kurš izvēlas kalpot kā priesteris, pieņem lēmumu un šo dzīvesveidu, lai pilnībā veltītu sevi Dieva kalpošanai.” (I. Tolstovs)

Bībele: 1. Korintiešiem 7:32-34 - "Bet es gribētu, lai jūs dzīvotu bez rūpēm... kas apprecas, rūpējas par pasaules lietām."

Kateheisms: 1579. pants - "Visi latīņu rita Baznīcas ordinētie kalpotāji parasti tiek izvēlēti no ticīgajiem vīriešiem, kuri dzīvo celibātā un kuri vēlas uzticēties Dievam, lai kalpotu Viņam un cilvēkiem ar nedalītu sirdi."

Katoļi uzskata, ka Jēzus ir vienīgais glābējs un galvenais starpnieks starp Dievu un cilvēkiem (1. Timotejam 2:5). Katoļi godina svētos, īpaši Jaunavu Mariju. Svētie ir piemēri ticībā, nevis pielūgsmes objekts. Svētie var aizlūgt par mums tāpat kā draugi lūdz viens par otru. Viņi netiek pielīdzināti Kristum, bet ir garīgās ģimenes locekļi, kas lūdzas līdz ar mums.

Priestera skaidrojums:"Kad katoļi lūdz svētos, viņi vēršas pie šiem svētajiem cilvēkiem, meklējot viņu aizlūgšanu un vadību savās attiecībās ar Dievu. Tas ir līdzīgi kā lūgt draugu vai ģimenes locekli aizlūgt par mums grūtā laikā. Svētie tiek uzskatīti par iedvesmas avotiem un garīgiem paraugiem, kuru dzīves stāsti var kalpot kā ceļvedis mūsu pašu garīgajā ceļojumā." (I.Tolstovs)

Bībele: Efeziešiem 2:19 - "Tagad jūs vairs neesat svešinieki un piemājotāji, bet esat līdzpilsoņi svētajiem un Dieva saime." (JRT2024)

Kateheisms: KKK 957 – "Mēs godinām viņu piemiņu, ne tikai kā paraugus, bet arī lai lūgtu viņu aizlūgšanu [... ] Viņi ir “mūsu draugi” un palīdz mūsu ticības ceļā."

Jēzus pēc augšāmcelšanās uzticēja saviem apustuļiem varu piedot grēkus: "Kam jūs piedosiet grēkus, tiem tie būs piedoti; kam jūs tos paturēsiet, tiem tie paliks." (Jāņa 20:23). Šī vara tika nodota priesteriem caur apustulisko pēctecību, ļaujot viņiem darboties Kristus vārdā. Priesteris grēksūdzē darbojas in persona Christi — Kristus personā. Tas nozīmē, ka, kad priesteris saka: "Es tevi atbrīvoju no taviem grēkiem," tas ir pats Kristus, kurš piedod grēkus caur priesteri. Tā ir Dieva žēlastības un piedošanas dāvana. Priesteris arī palīdz ticīgajam izprast grēka smagumu un sniedz padomu turpmākai garīgai izaugsmei.Grēksūdze atjauno ticīgā attiecības ne tikai ar Dievu, bet arī ar Baznīcas kopienu.

Priestera skaidrojums: "Grēksūdze ir nepieciešama cilvēkam tad, kad viņš ir izdarījis nāvīgu grēku, respektīvi, ir pārkāpis Dieva bausli svarīgā lietā." (I.Tolstovs)

Bībele: Jāņa 20:22-23 - "Ņemiet Svēto Garu; kam jūs piedosiet grēkus, tiem tie būs piedoti." Šī Rakstu vieta norāda uz Kristus dota varu priesteriem piedot grēkus.

Katehisms: 1493. pants – "Grēksūdze ir nepieciešama, lai iegūtu atbrīvošanu no smagiem grēkiem, bet Dievs, kas ir žēlsirdīgs, vienmēr piedod, ja cilvēks ir patiesi nožēlojis."

Euharistija, kas nozīmē "pateicība", ir Jēzus Kristus iedibināts sakraments, kurā maize un vīns tiek pārvērsti par Viņa Miesu un Asinīm. Šī pārvērtība, ko sauc par transsubstanciāciju, notiek Svētās Mises laikā, kad priesteris izsaka konsekrācijas vārdus: "Šī ir mana Miesa...Šīs ir manas Asinis." Katoļu Baznīca māca, ka pēc šiem vārdiem maize un vīns vairs nav tikai simboli, bet patiesi kļūst par Kristus Miesu un Asinīm, saglabājot ārējo izskatu. Tā ir dāvana mums, kur Viņš pats kļūst par mūsu garīgo barību, lai mēs būtu stipri ticībā un mīlestībā. Tas ir mīlestības mielasts un vienotības zīme ar Kristu un Baznīcu. Tas ir noslēpums, ko nevar redzēt ar acīm, bet notiek ticībā.

Bībele: Jāņa 6:53-54 - "Ja kāds neēd Cilvēka Dēla Miesu un nedzer Viņa Asinis, tam nav dzīvības." Euharistija ir Jēzus patiesa klātbūtne.

Katehisms 1374. pants: "Kristus ir patiesi, īsti un pilnīgi klātesošs Euharistijā. Kad priesteris konsekreē maizi un vīnu, tie kļūst par Kristus Miesu un Asinīm, saglabājot ārējos izskatus, bet būtība ir pilnīgi mainīta."

Piektdiena ir diena, kad pieminam Jēzus nāvi uz krusta, un gaļas neēšana ir mazs upuris vai gavēnis, lai atcerētos šo notikumu un pateiktos Jēzum. Tas ir simbolisks gavēnis, kas palīdz atcerēties Kristus ciešanas.

Mūsdienās Baznīca māca, ka obligāta gaļas neēšana ir tikai Lielajā Piektdienā un Pelnu trešdienā. Pārējās piektdienās ticīgie var izvēlēties arī citu upuri vai labo darbu (piemēram, lūgšanu, palīdzību citiem), bet gaļas neēšana joprojām ir tradīcija.

Priestera skaidrojums: Atturēšanās no gaļas šajā dienā kalpo kā cieņas un pateicības zīme par Jēzus upuri.Tas ir aicinājums uz iekšēju pārdomu, lūgšanu un tuvākā mīlestību. Atturēšanās no gaļas ir redzams simbols šai iekšējai attieksmei, kas palīdz ticīgajiem tuvoties Dievam un pārdomāt Kristus ciešanas un upuri, tā ir iespēja dziļāk izdzīvot savu ticību un garīgi augt. (I.Tolstovs)

Bībele: Galatiešiem 2:20 - "Es esmu ar Kristu krustā sists, un vairs nedzīvoju es, bet dzīvo manī Kristus."

Katehisms: KKK 1434: „Taisnīguma darbi, kas īpaši patīkami Dievam, ir: gavēnis, lūgšana un žēlsirdības darbi.”

KKK 2043: „Baznīcas piektais bauslis (‘Baznīca pavēl saviem ticīgajiem ievērot noteiktās gavēņa dienas un atturēties no gaļas ēdieniem’) nodrošina ticīgo sagatavošanos liturģiskajiem svētkiem, palīdzot viņiem iegūt pašsavaldību un sevis ziedošanas garu.”

Svētbildes un relikvijas nav pielūgšanas objekti, bet tikai līdzekļi, kas palīdz ticīgajiem koncentrēties uz Dievu un svētajiem kā dzīves piemēriem, kalpojot par zīmi, ka Dievs darbojas arī caur svētajiem; relikvijas, kas ir svēto lietas vai daļas, kas saistītas ar viņu dzīvi – piemēram, daļa no svētā ķermeņa, kā kauls, vai priekšmets, ko svētais lietojis, kā apģērbs – atgādina par Dieva darbu svēto dzīvē un ir ticības stiprinājums.

Priestera skaidrojums: Svētbildes un relikvijas ir kā atgādinājumi par Dieva klātbūtni mūsu dzīvēs.

Bībele: 2. Ķēniņu 13:21 - "Kad kāds miris cilvēks pieskārās Elijas kaulam, viņš atdzīvojās."

Katehisms: 1674-1676:Relikvijas tiek godinātas kā Dieva žēlastības līdzekļi, lai stiprinātu ticību.

Katehisms: 2132: Katoļi neuzskata, ka svētbildes vai relikvijas ir objekti, kas pelnījuši pielūgšanu.

Svētdienas Svētās Mises apmeklējums katoļiem ir ne tikai Baznīcas prasība, bet arī nepieciešamība, lai saglabātu ticību, piedalītos Dieva darbā un būt daļai no Kristus miesas – tas nav “sods” vai tikai “noteikums”, bet gan Dieva mīlestības pilns aicinājums būt kopā ar Viņu un ticības kopienu, pieminot Jēzus augšāmcelšanos, pielūdzot Viņu, saņemot Viņu Euharistijā un izdzīvojot pateicību par saņemtajām dāvanām.

Priestera skaidrojums: "Svētā Mise ir pats svarīgākais dievkalpojums baznīcā un pats svētākais, kas vispār var būt katolim šeit uz zemes." (I. Tolstovs)

Bībele: Ebrejiem 10:25 - “Neatstājiet savas sapulces, kā tas dažiem parasts, bet cits citu pamudiniet...”

Katehisms: KKK 2174:"Jēzus ir augšāmcēlies ‘nedēļas pirmajā dienā’ (Mt 28,1; Mk 16,2; Lk 24,1; Jņ 20,1). Tā kā Kristus augšāmcelšanās ir jaunās radības pamatā, šī diena kļūst par ‘Kunga dienu’, pirmo no visām dienām, svētku dienu, kas kopš agrīnākajiem laikiem ir Baznīcas sapulces diena."

Adorācija ir lūgšana, kurā klusumā vai ar dziesmām godinām Jēzu Euharistijā. Tā notiek baznīcā vai kapelā, kur Svētā Hostija ir izlikta īpašā traukā – monstrancē, lai ticīgie varētu Viņu skatīt. Tā ir pielūgsme, kas ļauj kristietim būt vienotam ar Kristu. Adorācijā mēs vienkārši esam kopā ar Jēzu, runājam vai klusējam Viņa priekšā, lūdzam, pateicamies, klausāmies un atdodam Viņam savas rūpes un prieku. Tas ir īpašs laiks mierā ar Dievu, kurā Jēzus ir klātesošs. Pāvests Francisks ir teicis, ka adorācija ir mīlestības žests, kas izmaina dzīvi:"Adorēt nozīmē justies piederīgam Dievam, uzrunāt Viņu uz 'Tu', atdot Viņam savu dzīvi un ļaut Viņam ienākt mūsu dzīvē."

Priestera skaidrojums: Adorācija ir klusuma un lūgšanas laiks Jēzus priekšā Euharistijā, kad Viņš ir izlikts skatīšanai. Tajā vienkārši esam kopā ar Jēzu, runājam vai klausāmies. Tā stiprina ticību un mieru sirdī. (I.Tolstovs)

Bībele: Jāņa 6:56 - "Kas ēd manu Miesu un dzer Manas Asinis, paliek Manī, un Es viņā." Adorācija ir pielūgsme, kas ļauj kristietim būt vienotam ar Kristu.

Katehisms 1378: Adorācija ir cieņas izrādīšana Jēzum, kas ir klātesošs Euharistijā.